20/08/2026
📌 VIEDIE DURVJU ZVANI UN SAVA AUTO VIDEONOVĒROŠANA DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀS MĀJAS STĀVLAUKUMĀ
SIA “Ogres Namsaimnieks” ir saņēmusi vairāku uzņēmuma pārvaldīšanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāju jautājumus par kaimiņu uzstādītajiem viedajiem durvju zvaniem. Saņemta informācija arī par gadījumu, kad iedzīvotājs no sava dzīvokļa veic personīgās automašīnas videonovērošanu dzīvojamās mājas stāvlaukumā.
Skaidrojam būtiskākos nosacījumus, kas jāņem vērā, lai videonovērošana nepamatoti neaizskartu citu iedzīvotāju privātumu un tiesības uz personas datu aizsardzību.
➡ Viedie durvju zvani
Viedie durvju zvani ir ierīces, kas aprīkotas ar kameru un parasti arī interneta savienojumu. Tie ļauj telefonā redzēt, kas atrodas pie dzīvokļa durvīm, saņemt paziņojumus par kustību un nereti arī attālināti sarunāties ar apmeklētāju.
Viedo durvju zvanu pie sava dzīvokļa noteiktos gadījumos var izmantot bez saskaņošanas ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem.
Būtiski ir ievērot šādus nosacījumus:
▪ Personisks vai mājsaimniecības mērķis. Ierīce tiek izmantota dzīvokļa iemītnieku ērtībai un drošībai, nevis sistemātiskai citu personu novērošanai vai iegūto materiālu izplatīšanai ārpus mājsaimniecības.
▪ Šaurs novērošanas leņķis. Kamerai būtu jāaptver tikai teritorija tieši pie dzīvokļa durvīm – aptuveni tādā apjomā, kādu cilvēks var redzēt, skatoties pa parastu durvju actiņu. Kamerai nevajadzētu pastāvīgi filmēt plašu kāpņu telpas daļu, kaimiņu dzīvokļu durvis vai citas vietas, kur iespējams sekot cilvēku ikdienas gaitām. Šaura mēroga videonovērošanas zonā cita persona parasti nonāk tikai tad, ja pietuvojas konkrētajam īpašumam, piemēram, pienāk pie dzīvokļa durvīm.
▪ Samērīga ierīces izmantošana. Ieteicams izvēlēties tādus kameras iestatījumus, kas pēc iespējas mazāk skar citus iedzīvotājus. Daudzi viedie durvju zvani ļauj ierakstu aktivizēt tikai tad, kad tiek nospiesta zvana poga vai konstatēta kustība.
▪ Ierakstu izmantošana. Ja ieraksti tiek veikti tikai personiskām vai mājsaimniecības vajadzībām un netiek izplatīti ārpus mājsaimniecības, šādu šaura mēroga videonovērošanu noteiktos apstākļos var uzskatīt par privātu lietošanu. Šādā gadījumā personai parasti nav jāpilda tie pienākumi, kas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā paredzēti datu pārzinim. Tomēr, ja videoierakstā fiksēta iespējama prettiesiska rīcība, par to var informēt Valsts policiju un norādīt, ka personas rīcībā ir videoieraksts, kas var kalpot par pierādījumu. Ierakstu policijai var nodot pēc tās pieprasījuma.
▪ Automātiska informācijas strukturēšana. Ja videonovērošanā tiek izmantoti tehniskie risinājumi, kas strukturē iegūto informāciju, piemēram, sistemātiski identificē, klasificē vai analizē personas, šāda datu apstrāde vairs nav automātiski uzskatāma par personisku vai mājsaimniecisku videonovērošanu. Šādā gadījumā jāvērtē, vai personai, kura veic videonovērošanu, ir jāievēro Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteiktie datu pārziņa pienākumi.
➡ Sava auto videonovērošana stāvlaukumā pie dzīvojamās mājas
Arī kamera, kas atrodas dzīvokļa iekšpusē un ir vērsta uz ārpusi, var skart citu personu privātumu. Tas, ka kamera fiziski atrodas dzīvoklī, pats par sevi nenozīmē, ka ar to drīkst neierobežoti filmēt dzīvojamās mājas pagalmu vai stāvlaukumu.
Ja mērķis ir aizsargāt personīgo automašīnu, kameras redzeslaukam jābūt pēc iespējas ierobežotam un samērīgam ar šo mērķi. Kamerai nevajadzētu bez nepieciešamības aptvert visu stāvlaukumu, dzīvojamās mājas ieeju, gājēju pārvietošanās celiņus, kaimiņu logus vai citas teritorijas, kurās iespējams sistemātiski novērot un identificēt citus cilvēkus.
Jo plašāka teritorija tiek filmēta un jo vairāk iespējams sekot citu personu ikdienas gaitām, jo lielāka iespēja, ka šāda videonovērošana vairs nebūs uzskatāma tikai par privātu lietošanu, bet uz to būs attiecināmas Vispārīgas datu aizsardzības regulas prasības. Tādā gadījumā persona, kas veic videonovērošanu, ir uzskatāma par datu pārzini, kuram ir jānosaka personas datu apstrādes nolūks un pamatojums. Ja datu apstrādes pamatojums ir datu pārziņa leģitīmās intereses, obligāti jāveic līdzsvarošanas tests jeb interešu samērošanas pārbaude.
Pārzinim jāizvieto videonovērošanas zīmes, kurās iekļauta Vispārīgās datu aizsardzības regulas 13. pantā noteiktā informācija. Tāpat pārzinim jāievēro datu minimizācijas princips un ieraksti jāglabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā mērķa sasniegšanai.
Jānošķir arī videonovērošana no pašas kameras uzstādīšanas vietas. Ja videonovērošanas ierīci paredzēts fiziski piestiprināt pie dzīvojamās mājas fasādes vai citas kopīpašumā esošas ēkas daļas, jāievēro Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktā dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtība.
📌 Normatīvais pamatojums: Fizisko personu datu apstrādes likums; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 jeb Vispārīgā datu aizsardzības regula; Dzīvokļa īpašuma likums. Raksta sagatavošanā izmantoti arī Datu valsts inspekcijas skaidrojumi par viedo durvju actiņu izmantošanu, šaura mēroga videonovērošanu un videonovērošanu kopīpašumā.
