24/05/2021
Pagājušajā pirmdienā, 17. maijā, godinot izcilā dzejnieka un tulkotāja Ulža Bērziņa piemiņu, viņa 77. dzimšanas dienā, Ziedoņdārzā tika iestādīts Ginkgo biloba kociņš. Koku stādīja pēc literatūras mīļotāju un pētnieku biedrības "Zekseru ordenis" iniciatīvas ar SIA "M-41" pārstāvja Kristapa Mikosa personīgu atbalstu, sadarbībā ar "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" vadītāju Jāni Lediņu.
Ideja ir izveidot dzīvu, piemiņas vietu literatūras dižgaram, lai simboliski ilustrētu viņa gigantisko veikumu un mūža ieguldījumu latviešu literatūras attīstībā, pasvītrojot mūžības un nemirstības aspektus.
Jaunais kociņš braši salapojis, priecē parka apmeklētājus iepretī Aleksandra Čaka piemineklim pie ieejas Ziedoņdārzā, no Artilērijas ielas puses.
Pašlaik kociņš ir ieaugšanās procesā, tāpēc apjozts ar metāla sētiņu, lai pasargātu no nejaušiem bojājumiem un pārmērīgas mājdzīvnieku intereses.
Vadoties pēc Latvijas Universitātes Ginka koka adaptācijas pieredzes, Ginka koki ieaugas lēni. Īpašas rūpes un sargāšana būs nepieciešama bargākās ziemās vēl vairāku gadu garumā.
Līdz gada beigām plānots uzstādīt arī informatīvu piemiņas plāksni ar Ulža Bērziņa zināmākā dzejojuma rindām "Piemineklis kazai" - par katru radošu garu, kas nepadodas un turpina savu ceļu augšup.
🔹️Uldis Bērziņš (dzimis 1944. gada 17. maijā, miris 2021. gada 24. martā Rīgā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs, pazīstams gan kā latviešu dzejas poētikas reformētājs 1970. gados, gan kā virtuozs atdzejošanas meistars,
uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu atdzejotājiem. Pateicoties viņa poliglota talantam, latviešu lasītājiem un studentiem pieejami tādi darbi, kā: Saadī "Rožudārzs"; "Eddas dziesmas; senspāņu varoņeps "Dziesma par manu Sidu" u.c.
Ulža Bērziņa dzeja iekļauta Latvijas kultūras kanonā kā viena no 99 Latvijas kultūras nozīmīgākajām vērtībām. Atdzejojis no ģermāņu, senspāņu, turku, slāvu, semītu, irāņu, skandināvu, senebreju, arābu valodām.
Piedalījies Bībeles jaunā tulkojuma izveidē, Korāna tulkojuma autors.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis;
1995 saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni;
2016 - Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu.
Guntis Berelis viņa darbību pusgadsimta garumā salīdzina ar garīgu kontinentu gigantisku gara darbu sastāvošu no daudzām daļām.
"Kā koks, kas ik gadu uzaudzē ap stumbru vēl vienu riņķi."
🔹️"Biedrības "Zekseru Ordeņa" galvenais mērķis un dibināšanas iemesls ir PRIEKS! Prieks, kas rodas, nesot dzeju ielās, sludinot skaisto, padarot to redzamu, dzirdamu, sataustāmu arī tiem, kas ikdienā dzeju nelasa, par to neinteresējas. Mēs rakstīsim dzeju uz ietvēm, lasīsim parkos, skvēros, no ēku jumtiem un daudzināsim ikdienā, rīkojoties un dzīvojot ētiski un estētiski. Jo dzīve ir absolūti poētiska, katrs mirklis, ko izdzīvojam ir dzejisks un īpašs. Dzeja ir visur!"
Tā pauž savu redzējumu par biedrības idejiskajiem mērķiem, valdes priekšsēdētāja Solvita Zariņa.